Projekta vide, projekta ierobežojumi un projektu vadības nozīme valsts pārvaldes reformu plānā – jaunākie jautājumi, kas skatīti rokasgrāmatas papildinājumos.

Autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, skaidro mūsdienu koncepciju par projektu vidi un projekta ierobežojumiem. Skaidrojums tiek veidots saskaņā ar ISO 21500 standartu, vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka rokasgrāmatas struktūra ir veidota atbilstoši šī standarta principiem.
Sovitas Bērzišas rakstos iekļauti šādi aspekti:

  • Kas veido projekta vidi, kurā tiek īstenoti projekti?
  • Ārējie un iekšējie vides faktori
  • Projekta organizācijas struktūras un kultūras ietekme
  • Kas veido projekta ierobežojumus un kā tas ietekmē projekta plānošanu un vadītāju?
  • Galvenās ierobežojumu grupas un projekta spriedzes trijstūris

Savukārt sadarbībā ar projektu vadības speciālisti valsts pārvaldē Ingūnu Lazdiņu-Ķuzi turpināta aktuālā tēma par pārvaldes reformas plānu 2017.–2019. gadā. Jaunākajā materiālā vērsta uzmanība projektu komandas ieviešanai, aktualizējot rašanās cēloņus, saistītos dokumentus un blakus iniciatoru – Valsts kontroli, kura arī publiski vērš uzmanību par projektu vadības pieejas nepieciešamību valsts pārvaldē.

«Trūkst vienota un efektīva risinājuma un instrumentu, kā veiksmīgi īstenot valsts pārvaldes reformas. Galvenās problēmas attīstības plānošanas sistēmā saistītas ar plānošanas sistēmas īstenošanu praksē, veicot politikas plānošanas dokumentu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu, kā arī veicot starpnozaru politikas plānošanu. Tāpat turpināms darbs pie finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas sasaistes uzlabošanas, politikas plānošanas un likumdošanas procesu sasaistes – dažas no apzinātajām kritiskajām vietām valsts pārvaldes darbībā, kuras minētas «Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam».

Saskaņā ar pamatnostādnēm, Latvijā, lai sekmīgi īstenotu valdības noteiktās reformas, nepieciešams stiprināt valdības centru, tā tiesības un pienākumus, jo nepieciešama virsvadība gan reformu un procesu plānošanā, gan ieviešanā un uzraudzībā. Tajā pašā laikā šobrīd nevienā nacionālas nozīmes plānošanas dokumentā, nav definēts valdības centrs valsts pārvaldes attīstības jautājumos Latvijā, kādi ir tā darbības instrumenti koordinētai reformu plānošanai un īstenošanai, un to rezultātu novērtēšanai.

Saskaņā ar definīciju, valdības centrs ir kā institūcija vai institūciju grupa, kas nodrošina tiešu atbalstu valsts izpildvaras funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē. Pretēji tiešās pārvaldes institūcijām, valdības centru institūcijas nav tieši iesaistītas pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī šie centri vairāk nodrošina koordinēšanas un monitoringa funkcijas visai valdībai. 20 Parlamentārās valstīs, kāda ir arī Latvija, valdības centrs nodrošina gan politisko funkciju (padomi), gan tehnisko un administratīvo funkciju, tādējādi tās var būt dažādas vienības – politiskie ieceltas amatpersonas un ierēdņi. Jāuzsver, ka valdības centrs nav jauna institūcija.

Kopš 30.12.2014., kad stājušās spēkā «Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam», Valsts kanceleja īstenojusi vairākus pasākumus, lai rastu risinājumu un instrumentu valsts pārvaldes reformu īstenošanai.

Valsts pārvaldes reformu plāns 2017.–2019. – «jaunākais valsts pārvaldes stratēģiskais redzējums» nosaka jau konkrētas prasības un veicamos uzdevumus. Tā kā reformu plāns runā par projektu komandas pieejas izmantošanu stratēģisku reformu īstenošanā, savā rakstā es runāju par «projektu vadības centru» un «projektu komandas pieeju,» tā tēmas nozīmīgumu skaidro autore Ingūna Lazdiņa-Ķuze.

Minētās tēmas iespējams iepazīt šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.4. «Projekta vide»;
  • 2.10. «Projekta ierobežojumi»;
  • 2.2.3. pielikums. «Projektu komandas ieviešana – viens no valsts pārvaldes reformas virzieniem».