Rokasgrāmata papildināta ar vairākām jaunām nodaļām:

  • 4. daļa «Mārketinga un tirgus pētījumi»
  • 8.2. nodaļa «Iesaistošais mārketings – spēļu pieeja un interaktivitāte»
  • 8.3. nodaļa «Sociālie mediji mārketingā»


Rokasgrāmatas 4. daļā par mārketinga un tirgus pētījumiem lasītāji uzzinās:

  • Kad ieteicams mārketinga pētījumos izmantot savus resursus?
  • Kad labāk algot kvalificētu mārketinga pētījumu aģentūru?
  • Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties pētījumu aģentūru?
  • Ko der zināt, ja ar pašu resursiem plānojat veikt kvalitatīvu vai kvantitatīvu pētījumu?
  • Kādus jautājumu veidus ieteicams iekļaut, veidojot aptaujas anketu?

Rokasgrāmatas 8.3. nodaļa par sociālajiem medijiem mārketingā atklās būtiskāko, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu mārketingu sociālajos tīklos, kā arī lasītājiem būs iespēja uzzināt Latvijas uzņēmumu pieredzi.

Ieskats materiālā:

Galvenais izpētes instruments aptauju pētījumos ir anketa, kas arī standartizē un organizē informācijas vākšanas procesu, tamdēļ identiskus vai ļoti līdzīgus jautājumus var uzdot lielam respondentu skaitam. Anketēšana ir process, kas palīdz iegūt organizācijai nepieciešamo informāciju no potenciālajiem pircējiem, esošajiem klientiem un citiem respondentiem par kādu radušos problēmu vai izpētīt turpmākās rīcības attīstību. Anketēšana ir pirmreizējo datu vākšanas veids. Aptaujas anketa – tabula, intervijas veids vai mērīšanas instruments – ir jautājumu apkopojums, lai no respondentiem iegūtu nepieciešamo informāciju. Anketēšanas procesu var sadalīt četrās daļās:

  • Sagatavošanās anketas izstrādei, tiek noteikti mērķi un intervēšanas metodes.
  • Anketu izstrādāšana – tiek izveidoti jautājumi, sakārtota to secība, noformētas un pārbaudītas anketas, pavairotas tās, nezaudējot kvalitāti.
  • Datu vākšana, tiek iegūta informācija, un respondenti tiek motivēti atbildēt.
  • Anketu apstrāde un rezultātu noteikšana, tiek pārbaudītas un atsijātas derīgās anketas, apkopota informācija un analizēti iegūtie dati, un finālā izstrādā pētījuma rezultātu pārskatu.

Sagatavojoties anketu izstrādāšanai, ir jāformulē radusies problēma, kas kļūst par iemeslu pētījumu uzsākšanai. Bieži anketēšana notiek arī tad, ja problēma nav radusies, bet komersants vai kāda sabiedriska organizācija vēlas noskaidrot tālākās rīcības attīstību, balstoties uz patērētāju vēlmēm. [..]

Anketu izstrādāšanā svarīga ir katra ievietotā vārda jēga, jo jautājumam ir jāatspoguļo mērķa būtība, otrkārt, tam jābūt skaidri saprotamam un nepārprotamam. Jautājumiem jābūt secīgiem, anketa ir jānoformē viegli uztverama un saistoša, kā arī kvalitatīva. Pirms intervēšanas anketa ir jāpārbauda, lai novērstu nepilnības. Katram jautājumam, ko ievieto aptaujas anketā, ir jābūt saistītam ar anketēšanas mērķi un noderīgam mērķa sasniegšanas procesā. Anketas jautājumus vislabāk strukturēt un sakārtot tādā kārtībā, lai pētniekam pēc aptaujas būtu efektīvāk un ātrāk apkopot iegūtos datus.

Anketas dizainu un anketā iekļautos jautājumus galvenokārt nosaka pētījuma veids. Slēgtie jautājumi anketās parasti tiek izmantoti, lai ievāktu faktiskos datus, savukārt atvērtos jautājumus lielākoties lieto, lai iegūtu respondenta viedokli un plašāku skatījumu uz konkrēto jautājumu. Slēgtie jautājumi paredz dotus atbilžu variantus un parasti uz tiem atbildēt ir vieglāk, un respondenti uz šāda veida jautājumiem atbild labprātāk. Slēgto jautājumu veidi:

  • alternatīvs jautājums – atbilžu varianti «jā» un «nē»;
  • jautājums ar izlases atbildi – jautājums paredz trīs un vairāk atbilžu variantu;
  • jautājums ar Likerta skalu – jānorāda piekrišanas un nepiekrišanas pakāpe;
  • saistība ar vārda nozīmi – jautājums paredz noteiktu skalu starp pretējiem jēdzieniem, piemēram, liels/mazs, moderns/vecmodīgs utt.;
  • svarīguma skala – paredz dot vērtējumu pēc svarīguma;
  • vērtējuma skala – jānovērtē pēc noteiktas ballu sistēmas;
  • motivējums iepirkties – jautājums paredz darbības pēc skalas.

Atvērtie jautājumi sniedz iespēju respondentam atbildēt paša vārdiem, šiem jautājumiem vajadzīgs vairāk laika, un bieži respondenti nevēlas domāt un neatbild, kaut gan tie ļauj izteikt savas domas. Tos ir grūtāk salīdzināt un interpretēt. Atklātajiem jautājumiem nav doti atbilžu varianti. Atklāto jautājumu veidi:

  • jautājums bez atbilžu variantiem – jāatbild uz uzdoto jautājumu;
  • vārdu uztvere – jāuzraksta, ar ko asociējas norādītais vārds;
  • teikuma nobeigums – jāpabeidz iesākts teikums;
  • stāstījuma nobeigums – jāpabeidz iesākts stāstījums.

Anketas jautājumu secība un anketas noformējums būtiski ietekmē atbilžu saņemšanu no respondentiem; lai anketa būtu pilnvērtīga, tā ir jātestē. Testēšanas respondenti ir jāizvēlas no tās pašas mērķa auditorijas, un testēšana ir jāatkārto tik ilgi, kamēr tiek novērstas visas nepilnības. Katrs jautājums pirms tā masveida izmantošanas jāizmēģina patērētāju izlases kopā, lai noskaidrotu iespējamās kļūdas, kas pieļautas anketas izstrādē.

Pirms datu apkopošanas ir vēlams izstrādāt datu analīzes plānu un rediģēt nederīgās anketas. Pētniekam, lai varētu veikt aprēķinus, jāveic datu kodēšana un atšifrēšana. Savukārt datu analīzes statistiskās metodes izvēle ir atkarīga no situācijas un nepieciešamajiem rezultātiem. [..]