Abonentizdevums ir papildināts ar jaunu 3.5. nodaļu «Pieņēmumu loma finanšu plānošanā», kurā ietverts finanšu plāna piemērs un sniegts detalizēts skaidrojums par:

  • finanšu plānu struktūru;
  • ieņēmumu prognozēm;
  • izmaksu prognozēm;
  • investīciju un finansējuma prognozēm;
  • finanšu plāna attīstības scenārijiem.


Jebkura plāna pamatā ir ideja – ideja vai iecere tuvākā vai tālākā laikā sasniegt, īstenot kādu pakalpojumu, produktu, uzdevumu. Lai ideja vai iecere nepaliktu tikai nemateriālu domu virknējums, ir jāveic rūpīga izpēte un jāizvērtē informācija sekmīgai idejas īstenošanas plāna izstrādei. Ir nepieciešams apzināt dažādus faktorus, kas var gan kavēt, gan veicināt idejas īstenošanu.

Plāns šajā situācijā palīdz iegūto informāciju sistematizēt, sakārtot, kā arī modelēt dažādu faktoru ietekmi uz sasniedzamo mērķi. Plāni tiek veidoti dažādiem mērķiem. Ne vienmēr tie tiek formulēti rakstiski vai prezentēti kādai mērķa auditorijai.

Neatkarīgi no izvirzītā mērķa plānošana palīdz novērtēt situāciju, pirms tā vēl ir īstenojusies.

Izstrādājot plānus, tie tiek veidoti no posmiem, definējot svarīgākos raksturlielumus, kas ietekmē plāna īstenošanu, un arī sasniedzamā mērķa vērtību.

Tā kā plāns ir prognoze, nevis reāla situācija, tā izstrādāšana tiek balstīta uz virkni dažādu pieņēmumu. Definējot pieņēmumus, būtiski ir izprast to cēloņu–seku sakarību, plānu balstot uz pieņēmumiem, kas var mainīt iegūstamo rezultātu.

Plāna uzdevums ir modelēt situāciju. Ne vienmēr primārais plānu izstrādāšanas mērķis ir tā maksimāla atbilstība realitātei. Ja, novērtējot to, kā plāni atbilst realitātei, tiek konstatētas būtiskas neatbilstības, tad šādi plāni vēl nav vērtējami kā neveiksmīgi. Arī plāni, kas būtiski atšķiras no realitātes, sniedz pietiekami vērtīgu informāciju. Apzinot iemeslus, respektīvi, cēloņu–seku sakarību, kas ir radījuši novirzes no plānotajiem lielumiem, var secināt par plānos ietverto pieņēmumu pareizību.

Uzņēmuma saimnieciskajā darbībā plānošana ir nozīmīga sekmīgas saimniekošanas sastāvdaļa. Tomēr pati plāna izstrāde ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem. Plāna sagatavošanas nozīmība zūd, ja turpmākajā procesā netiek salīdzināta realitāte ar plānoto un izvērtēti noviržu cēloņi. Kopumā plāni ļauj:

  • modelēt iespējamos attīstības scenārijus;
  • definēt kritiskos punktus mērķa sasniegšanai;
  • īstenot kontroli, respektīvi, realitāti salīdzinot ar plāniem.