Vai aizdomas par negatīvu ietekmi var būt pamats ciršanas aizliegumam? Atbildi uz šo jautājumu sniedz abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE, kas šī gada pirmajos papildinājumos ir iekļāvis apkopoto informāciju par normatīvo aktu grozījumiem, kā arī papildinājis izdevumu ar jaunām tiesu prakses atziņām lietās, kas saistītas ar ciršanas apliecinājumiem.

Vienā no lietām tiesa ir izvērtējusi strīdu, kurā pēc augošu koku uz celma un to ciršanas tiesību pārdošanas tikusi apturēta ciršanas apliecība, savukārt otrā lietā tiesa, neizsniedzot ciršanas apliecinājumu, ir devusi priekšroku dabas aizsardzības prasībām.

Strīdā par ciršanas apliecinājuma izsniegšanu administratīvajā lietā tiesa ir piemērojusi piesardzības principu, nosakot, ka ciršanas atļauju var neizsniegt teritorijā, kur nākotnē ir paredzams, ka ciršana tiks aizliegta. Citā apskatītajā lietā tiesa ir analizējusi ciršanas apliecinājuma būtību un secinājusi, ka, lai arī ciršanas apliecinājumiem starp pusēm nodibinātā pirkumā līgumā par augošu koku uz celma pārdošanu ir nozīme, jo tie piešķir tiesības veikt ciršanas darbus, tādējādi ietilpstot pirkuma līguma objektā, tomēr tiesa nevar uzlikt par pienākumu pārdevējam atjaunot apturētos ciršanas apliecinājumus.

Plašāk skatiet šādās nodaļās un apakšnodaļās:

  • 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
  • 3.1. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā»;
  • 4.2. «Saimnieciskās darbības ierobežojumi mežā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās»;
  • 5.1. «Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
  • 5.2. «Juridiskie aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība meža īpašuma atsavināšanā un iegādē»;
  • 8.3. «Tiesu prakse par valsts pārvaldi meža nozarē»;
  • 11. «Nozīmīga tiesu prakse mežu nozarē»;
  • 12.2. «Dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti».

Tāpat arī atgādinām, ka iepriekš rokasgrāmata tika papildināta ar vērtīgu informāciju par iespējām mežu īpašniekiem apvienoties kopīgu interešu realizācijai, proti, par meža īpašnieku biedrībām un kooperatīviem.