Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā – tā jaunāko papildinājumu aktualitāti piesaka ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda.
Jaunumi ir noderīgi gan pašiem komersantiem, gan juristiem, uzzinot par šādiem aspektiem:

  • Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā: dividenžu saņemšana ir viena no dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Dividenžu saņemšanai nav nepieciešams publiskās varas akcepts vai citāda leģitimācija. Formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Līdz ar ko šāda lēmuma izpilde (tai skaitā, dividenžu izmaksa) bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas procedūru: Pašlaik kapitālsabiedrībām pēc lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla samazināšu ir pienākums gan vērsties ar attiecīgo paziņojumu komercreģistra iestāde, gan papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam «Latvijas Vēstnesis», lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. No 2018. gada 1. janvāra plānots grozīt Komerclikuma nosakot, ka komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiks gan mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām, gan nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanas ar saistītajām personām procedūru: Plānots pilnveidot regulējumu par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām, tādējādi nodrošinot augstāku mazākumakcionāru aizsardzību un labticīgu saistīto personu aizsardzību. Grozījumu rezultātā tiktu mainīta «saistītās personas» definīcija un precizēta kārtība, kādā slēdzami darījumi ar saistītajām personām. Šī kārtība būs piemērojama tikai tiem darījumiem kas nav noslēgti kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai uz tirgus nosacījumiem.
  • Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības: Ar mērķi nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi likumdevējs ar grozījumiem Komerclikumā un Nacionālās drošības likumā plāno ieviest tādu tiesību institūtu kā «nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības». Normatīvo aktu grozījumi definēs jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes un noteiks valsts tiesības un kārtību, kādā tā ierobežo personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, iespēju iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības iegūt kapitāla daļas vai akcijas vai kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs, piem., enerģētika, elektroniskie sakari, mediji.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz «nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība» tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).