Autori ZAB Raidla Lejiņš&Norcous rokasgrāmatā 12.2. «Tiesu prakses atziņas lietās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām» papildinājuši ar jaunu apakšnodaļu 12.2.9. «Tiesu prakse darba tiesību jautājumos», apskatot šādu praksi:

  • informācijas vākšana par darbinieku;
  • lapitālsabiedrības locekļu saistība ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta 5. apakšpunktu; Darba likuma 58. panta trešās daļas un 74. panta otrās daļas tvērums;
  • «apgrieztās pierādīšanas princips», ja darbinieks norāda uz apstākļiem, kas pirmšķietami (prima facie) var liecināt par iespējamu diskrimināciju (Darba likuma 29. panta trešā daļa);
  • uzteikuma izvērtēšana par atbilstību Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktam.

Ieskats materiālā:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu «katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība». Taču atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai diskriminācijas lietās pierādīšanas pienākuma pāreja no darbinieka uz darba devēju nosakāma pēc darbinieka norādes uz apstākļiem, kas var pirmšķietami (prima facie) liecināt par iespējamo diskrimināciju, t.i., darba devējam minētais apstāklis jāatspēko, pierādot, ka nav notikusi tieša vai netieša diskriminācija (Darba likuma 29. panta trešā daļa).

2012. gada 6. jūnijā Senāts izskatīja lietu Nr. SKC-684/2012 sakarā ar E.L. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011. gada 6. jūnija spriedumu civillietā E.L. prasībā pret valsts akciju sabiedrību «Starptautiskā lidosta «Rīga»» par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba devēja rīkojuma atcelšanu daļā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, atjaunošanu darbā, darba samaksas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību.