Rokasgrāmatā papildināta 8. nodaļa «Dažādi līgumi», iekļaujot uztura līguma un pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu paraugu, kā arī komentārus par tiem. Rokasgrāmatas autori ZAB Tamberga&Partneri komentāros skaidro termina «uzturs» noteikšanu, raksturo uztura līguma būtību un sniedz nozīmīgus padomus uztura līguma izstrādei. Savukārt komentāros par administratīvā akta atcelšanas pieteikumu autori detalizēti skaidro, piemēram, kāda informācija nepieciešama par procesa dalībniekiem, kas ir pieteikuma priekšmets, kādi var būt mantiskie prasījumi un kādi ir pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikumi.

Ieskats materiālā:

Uztura līgumu savā starpā slēdz divas personas, no kurām vienai pieder kāda mantiska vērtība, bet kura pati nespēj sevi uzturēt (uztura ņēmējs), savukārt otra ir gatava pirmajai dot uzturu, pretim saņemot pirmajai personai piederošo mantisko vērtību (uztura devējs). Uztura līgumu var slēgt arī kādas trešās personas labā, tomēr visbiežāk tas tiek slēgts starp uztura devēju un uztura ņēmēju. Parasti mantiskā vērtība, kuru nodod īpašumā uztura devējam, ir nekustamais īpašums, tomēr uztura līgumu var slēgt arī par dažādu citu mantisku labumu nodošanu. Uztura līguma priekšmets var būt arī nauda.

Ja mantiskā vērtība uztura līgumā ir nekustamais īpašums, īpašuma tiesību pāreja ir jāreģistrē zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā ir arī reģistrējama ķīlas tiesība par labu uztura ņēmējam uztura apmērā. Zemesgrāmatā ir jāreģistrē arī aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām līguma spēkā esamības laikā, ja puses ir par to vienojušās. Tas būtu vēlams, lai izslēgtu gadījumus, kad uztura devējs nekustamo īpašumu, piemēram, atsavina trešajai personai un tajā pašā laikā vairs nav spējīgs uztura ņēmējam sniegt apsolīto uzturu.