Lai uzņēmēji, darba aizsardzības speciālisti, darba ņēmēji un citas ieinteresētās personas spētu kompetenti un efektīvi pieņemt lēmumus par darba aizsardzības jautājumiem, «Darba aizsardzības rokasgrāmatā» aizvien ir aktuāla informācija par darba aizsardzības normatīvo regulējumu.

Darba aizsardzības speciāliste Linda Matisāne ir aktualizējusi un papildinājusi 1.5. apakšnodaļu «Obligātās veselības pārbaudes», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas vēl jāzina par obligātajām veselības pārbaudēm, ja darbs saistīts ar ķīmisko vielu vai maisījumu iedarbību?
  • Kas jāzina par obligātajām veselības pārbaudēm, ja darbs saistīts ar bioloģisko aģentu iedarbību?
  • Kāds ir obligāto veselības pārbaužu veikšanas princips ārstniecības iestādē?
  • Kas vēl ir jāzina par obligāto veselības pārbaudi?

Leilands un Putnis darba aizsardzības speciālists Aigars Bičeks ir aktualizējis 1.9. apakšnodaļu «Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem» atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, plaši konsultējot par izmaiņām, piemēram, šādos jautājumos:

  • Kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā?
  • Kuri normatīvie akti nosaka darba organizēšanu ar ķīmiskajām vielām?
  • Kā apzīmēt ķīmisko vielu ar piktogrammām?
  • Kas ir ķīmisko vielu vai maisījumu drošības datu lapa?
  • Kā veikt ķīmisko vielu un maisījumu risku novērtēšanu?
  • Kādas ir papildu prasības darbam ar kancerogēnām vielām?
  • Piemēri vides risku novērtēšanai darbā ar ķīmiskām vielām
  • Kādas ir biežākās problēmas darbā ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem?

Savukārt sadarbībā ar AS Inspecta Latvia un tās valdes priekšsēdētāju Pēteri Druķi ir aktualizēta un papildināta 6. nodaļa «Darba aizsardzība, strādājot ar bīstamām iekārtām», sniedzot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:

  • Vai uz kravas celtņu kāša var uzkarināt grozu cilvēku celšanai?
  • Vai meža tehnikas manipulatori ir uzskatāmi par kravas celtņiem? Kā noteikt manipulatora celtspēju?
  • Vai cilvēku pacelšanai darbam augstumā var lietot dakšu iekrāvēju?
  • Kas ir kravas celtnis un kādi nosacījumi jāievēro, to lietojot?

Ieskats materiālā:

Kuri normatīvie akti nosaka darba organizēšanu ar ķīmiskajām vielām?

[..] Pēdējo gadu laikā visā pasaulē aizsākušās būtiskas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu aprites sistēmā. Iepriekš dažādās pasaules daļās (pat atsevišķās valstīs) bija spēkā dažāda klasificēšanas un marķēšanas kārtība, kas radīja situāciju, ka vienā valstī kāda konkrēta ķīmiskā viela bija atzīta par izteikti toksisku, bet citā – par nekaitīgu. Tāpēc tika nolemts veidot Apvienoto Nāciju Organizācijas globāli harmonizēto sistēmu, kas rezultātā atvieglotu darbu gan darba devējiem (it īpaši, ja uzņēmumi izvietoti dažādās valstīs), gan ražotājiem (kuriem katrai valstij nav jāsagatavo pēc satura atšķirīga informācija – marķējums, klasifikācija, drošības datu lapas utt.), savukārt darbiniekiem visā pasaulē būtu jānodrošina vienāda informācija, līdzīgi aizsardzības pasākumi, strādājot ar vienu un to pašu ķīmisko vielu vai maisījumu.

Tādējādi šobrīd Latvijā ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu nosaka t.s. REACH regulas (1907/2006/EK) prasības (abreviatūra REACH radusies no regulas angļu valodas nosaukuma vārdu pirmajiem burtiem – Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals). Šīs regulas prasības attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, kuri ražo vai importē ķīmiskās vielas, bet uz ikvienu uzņēmumu, kas veic darbības ar ķīmiskām vielām vai to maisījumiem, jo tajā ir iekļautas tādi būtiski noteikumi kā prasības drošības datu lapu un marķējuma esamībai tajā valodā, kurā ķīmiskās vielas vai maisījumi tiek izplatīti (t.i., ja viela vai maisījums tiek tirgots Latvijā, tad informācijai etiķetē un drošības datu lapā ir jābūt latviešu valodā).

Drošības datu lapu saturu nosaka regula 453/2010, kas groza REACH regulas II pielikumu. Ķīmisko vielu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību saskaņā ar globāli harmonizētās sistēmas prasībām nosaka t.s. CLP (Classification, Labelling, Packaging) regulas (1272/2008) prasības. [..]