Rokasgrāmatas autors SIA Deloitte Latvia papildinājumus veicis, ņemot vērā praksē aktuālus jautājumus, tiesu praksi un normatīvos aktus, kuri ir spēkā uz 2013. gada 17. maiju. Komentāri veikti atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam.

Rokasgrāmatā papildināti ar komentāriem šādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma panti:

  • 1. pants «Likumā lietotie termini» – par nodokļa un nodevas definīciju, kā arī informācijas apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām;
  • 3. pants «Nodokļa maksātāji» – par gadījumiem, kad budžeta iestādes, piemēram, pilsētu domes un pagastu padomes, sniedz maksas pakalpojumus; EKT spriedums lietā C-288/07 Isle;
  • 34. pants «Darījuma ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanas vispārīgie noteikumi» – par EST spriedumu lietā C-34/99 Primeback Ltd, EST spriedumu lietā C-285/10 Campsa Estaciones de Servicio SA;
  • 39. pants «Vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā»;
  • 41. pants «Piemērojamās nodokļa likmes»;
  • 42. pants «Nodokļa samazinātās likmes piemērošana»;
  • 46. pants «Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana pakalpojumiem» – par to, ka šī likuma norma attiecas arī uz tādiem pakalpojumiem kā kravu uzskaite, preču uzglabāšana un pārkraušana muitas noliktavā, eksporta un tranzīta deklarāciju noformēšana, muitas formalitāšu un atkārtotās deklarēšanas veikšana ar nosacījumu, ka nosauktie pakalpojumi ir saistīti ar eksporta un tranzīta kravām.
  • 53. pants «Ar nodokli neapliekamais preču imports»;
  • 56. pants «Personas, ko reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā» – par fizisko personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu reģistrāciju, līgumsabiedrību reģistrāciju, investīciju fondiem, starpnieku reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā;
  • 57. pants «Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā»;
  • 60. pants «Noteikumi citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā»;
  • 61. pants «Citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā» – par to, ka PVN likuma 61. panta ceturtās daļas norma nosaka iespēju piemērot vienkāršotos PVN piemērošanas nosacījumus konsignācijas piegādēm;
  • 64. pants «Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā» – par PVN grupas reģistrācijas nosacījumiem, PVN grupas darbības principiem, PVN grupas reģistrācijas priekšrocībām;
  • 92. pants «Vispārīgie noteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai» – par priekšnodokļa atskaitīšanu, ja darījums nav noticis, par priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem un par darījumiem ārpus PVN likuma darbības jomas, «karuseļa» krāpšanas shēmām, EKT spriedumu lietā C-90/02;
  • 98. pants «Proporcija atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai» – par apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, atsevišķa darījumu uzskaiti, proporcijas noteikšanas kārtību, EST praksi, akciju iegādi un pārdošanu, procentu ienākumiem no vērtspapīriem un depozītiem;
  • 100. pants «Priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi» – par to, kas ir reprezentācija un kas ir reklāma, par pakalpojumu sniegšanu;
  • 105. pants «Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem»;
  • 108. pants «Vispārīgie noteikumi pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta» – par termina «nodokļa pārmaksa» Latvijas tiesu praksi;
  • 109. pants «Pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas kārtība» – par PVN atmaksas
    pieprasīšanas termiņu un pirmo Latvijas PVN lietu EST.

Ieskats materiālā:

92. pants. Vispārīgie noteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 92. panta pirmajā daļa ir noteikts, par kādiem darījumiem reģistrētam nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli. Šajā PVN likuma pantā ir minēts, ka iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ir jābūt jau izmantotiem, lai reģistrētam nodokļu maksātājam būtu tiesības par šīm precēm un pakalpojumiem samaksāto PVN atskaitīt kā priekšnodokli. Atšķirīga priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība bija noteikta likuma «Par PVN» (spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim) 10. panta pirmajā daļā. Proti, šī norma noteica, ka tiesības atskaitīt samaksāto PVN par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem bija par tām precēm un pakalpojumiem, kuri bija nepieciešami ar PVN apliekamo darījumu veikšanas nodrošināšanai. Tādējādi precēm un pakalpojumiem nebija jābūt jau izmantotiem, lai par tiem samaksāto PVN būtu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežošana tikai pēc tam, kad preces vai pakalpojumi ir izmantoti ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir pretrunā ar direktīvas 2006/112/EK normām, kas ir apstiprināts arī vairākos Eiropas Savienības tiesas (EST) un Latvijas tiesu spriedumos.